Alkohols iznīcina smadzenes klusām – kā dzeršana maina atmiņu, psihi un personību

Cilvēks var gadiem lietot alkoholu un nepamanīt, kā pakāpeniski mainās viņa domāšana, emocijas un uzvedība. Sākumā tās ir nelielas atmiņas problēmas, aizkaitināmība vai slikts miegs. Vēlāk var parādīties trauksme, depresija, kontroles zudums un nopietni smadzeņu darbības traucējumi.

Alkohola ietekme uz smadzenēm ir daudz nopietnāka, nekā daudzi iedomājas.

Cilvēki bieži uztraucas par aknu cirozi, sirds slimībām un paaugstinātu asinsspiedienu, taču aizmirst, ka alkohols tieši ietekmē orgānu, kas nosaka mūsu domāšanu, atmiņu, emocijas, lēmumus un personību.

Smadzenes ir mūsu personības, atmiņu un spējas pieņemt lēmumus pamats.

Ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana var pakāpeniski atņemt cilvēkam tieši tās spējas, kas ļauj viņam kontrolēt savu dzīvi.

Un īpaši satraucoši ir tas, ka šīs pārmaiņas ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas.

1. Kas notiek smadzenēs, kad cilvēks lieto alkoholu?

Alkohols jeb etanols ir psihoaktīva viela, kas ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību.

Pēc alkohola lietošanas tas nonāk asinīs un sasniedz smadzenes, kur maina nervu šūnu savstarpējo saziņu.

Alkohols ietekmē vairākas neirotransmiteru sistēmas, tostarp GABA, glutamāta un dopamīna darbību.

Šīs sistēmas piedalās:

• emociju regulēšanā;

• atmiņas veidošanā;

• kustību koordinācijā;

• motivācijā un atalgojuma izjūtā;

• impulsu kontrolē;

• lēmumu pieņemšanā;

• miega regulēšanā.

Tāpēc pēc alkohola lietošanas cilvēks var justies atbrīvotāks, drosmīgāks vai mazāk satraukts.

Taču šī sajūta nenozīmē, ka smadzenes darbojas labāk.

Patiesībā alkohols var pavājināt spēju objektīvi izvērtēt situāciju, kontrolēt impulsus un paredzēt savas rīcības sekas.

Cilvēks var justies pārliecinātāks tieši tajā brīdī, kad viņa spriestspēja jau ir pasliktinājusies.

2. Atmiņas zudums pēc alkohola – kad smadzenes pārstāj saglabāt notikumus

Viena no biedējošākajām alkohola ietekmes izpausmēm ir atmiņas zudums.

Dažkārt cilvēks nākamajā rītā nespēj atcerēties sarunas, savu rīcību vai pat vairākas iepriekšējā vakara stundas.

Šo parādību sauc par alkohola izraisītu atmiņas pārrāvumu jeb blackout.

Tas nav tas pats, kas samaņas zudums.

Cilvēks var runāt, pārvietoties un šķietami apzināti rīkoties, taču viņa smadzenes nespēj pienācīgi saglabāt jaunas ilgtermiņa atmiņas.

Alkohols īpaši traucē hipokampa darbību – smadzeņu struktūru, kas ir svarīga atmiņu veidošanā.

Kāpēc tas ir bīstami?

Atmiņas pārrāvumu laikā cilvēks var:

• pieņemt bīstamus lēmumus;

• iesaistīties konfliktos;

• vadīt transportlīdzekli;

• nonākt nedrošās situācijās;

• izdarīt lietas, kuras vēlāk neatceras.

Ja pēc alkohola lietošanas regulāri pazūd atmiņas fragmenti, tā nav nekaitīga ballītes blakne. Tā ir nopietna brīdinājuma pazīme.

Atkārtoti atmiņas pārrāvumi norāda uz riskantu alkohola lietošanu un ir iemesls meklēt profesionālu palīdzību.

3. Vai alkohols var samazināt smadzeņu apjomu?

Jā. Pētījumi liecina, ka ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta ar izmaiņām smadzeņu struktūrā, tostarp pelēkajā un baltajā vielā.

Smagos gadījumos novēro arī smadzeņu audu apjoma samazināšanos.

Īpaši nozīmīgas ir izmaiņas pieres daivas reģionos, kas piedalās plānošanā, paškontrolē un lēmumu pieņemšanā.

Šie procesi var izpausties kā:

• grūtības koncentrēties;

• pasliktināta atmiņa;

• impulsīva rīcība;

• grūtības plānot ikdienu;

• vājāka emocionālā paškontrole;

• samazināta spēja izvērtēt riskus.

Ne visiem alkohola lietotājiem attīstās šādi bojājumi. Risku ietekmē alkohola daudzums, lietošanas ilgums, vecums, uzturs, veselības stāvoklis un individuālā uzņēmība.

Tomēr viens ir skaidrs – ilgstoša pārmērīga dzeršana var mainīt ne tikai cilvēka pašsajūtu, bet arī smadzeņu struktūru un darbību.

4. Alkohols un personības izmaiņas – kāpēc cilvēks kļūst citāds?

Ģimenes locekļi nereti pirmie pamana, ka cilvēks, kurš ilgstoši pārmērīgi lieto alkoholu, ir mainījies.

Agrāk mierīgs cilvēks var kļūt aizkaitināms.

Atbildīgs cilvēks sāk nepildīt solījumus.

Sabiedrisks cilvēks arvien biežāk norobežojas no apkārtējiem.

Cilvēks, kuram agrāk bija daudz interešu, pakāpeniski zaudē motivāciju.

Kādas uzvedības izmaiņas var parādīties?

• Pastiprināta aizkaitināmība.

• Impulsīva rīcība.

• Grūtības kontrolēt dusmas.

• Vienaldzība pret agrāk svarīgām nodarbēm.

• Atbildības un pienākumu ignorēšana.

• Emocionāla nestabilitāte.

• Konflikti ģimenē.

• Alkohola lietošanas slēpšana.

• Nespēja atzīt alkohola radītās problēmas.

Šīs pārmaiņas var būt saistītas ar alkohola ietekmi uz smadzenēm, atkarības attīstību, miega traucējumiem un citām psiholoģiskām vai sociālām problēmām.

Tomēr ne visas personības vai uzvedības izmaiņas izraisa alkohols, un tās jāizvērtē individuāli.

Īpaši sāpīgi tuviniekiem var būt vērot, kā cilvēks, kuru viņi pazīst gadiem, pakāpeniski sāk uzvesties pavisam citādi.

5. Alkohols un depresija – īslaicīgs atvieglojums, kas var pasliktināt pašsajūtu

Daudzi cilvēki lieto alkoholu, lai uzlabotu garastāvokli vai aizmirstu problēmas.

Pēc dažiem dzērieniem var rasties īslaicīga atslābuma sajūta.

Taču alkohols var negatīvi ietekmēt emocionālo līdzsvaru, miegu un smadzeņu sistēmas, kas regulē garastāvokli.

Ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu depresijas risku un var pasliktināt jau esošu depresiju.

Kā tas var izpausties?

• Pastāvīgs nomākts garastāvoklis.

• Intereses zudums par ikdienas aktivitātēm.

• Bezcerības sajūta.

• Enerģijas trūkums.

• Pašvērtējuma pazemināšanās.

• Miega traucējumi.

• Grūtības koncentrēties.

Dažkārt veidojas apburtais loks.

Cilvēks jūtas slikti un iedzer, lai kļūtu vieglāk.

Alkohola iedarbībai beidzoties, emocionālais stāvoklis var pasliktināties.

Lai atkal justos labāk, rodas vēlme dzert no jauna.

Tas, kas sākumā šķiet glābiņš no sliktas pašsajūtas, ar laiku var kļūt par vienu no faktoriem, kas šo pašsajūtu pasliktina.

Depresijas un alkohola atkarības vienlaicīgas pastāvēšanas gadījumā svarīgi ārstēt abas problēmas.

6. Alkohols un trauksme – kāpēc pēc dzeršanas rodas bailes un panika?

Vai esi piedzīvojis situāciju, kad nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas rodas neizskaidrojama trauksme?

Sirdsklauves.

Nemiers.

Bailes.

Sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas slikts.

Dažiem cilvēkiem šie simptomi ir īpaši izteikti.

Alkohols īslaicīgi maina smadzeņu nervu signālu līdzsvaru. Kad alkohola iedarbība beidzas, var parādīties pastiprināts nemiers un uzbudinājums.

Cilvēkiem ar alkohola atkarību trauksme var būt arī abstinences simptoms.

Kāpēc alkohols nav labs līdzeklis pret trauksmi?

Lai gan alkohols uz īsu brīdi var mazināt sasprindzinājumu, regulāra tā izmantošana trauksmes mazināšanai var veicināt atkarību.

Turklāt alkohols var pasliktināt miegu un ilgtermiņā sarežģīt trauksmes traucējumu ārstēšanu.

Alkohols var radīt īslaicīgu mieru, bet pēc tam pastiprināt tieši tās sajūtas, no kurām cilvēks centās aizbēgt.

7. Alkohols un miegs – kāpēc pēc dzeršanas smadzenes neatpūšas pilnvērtīgi?

Daudzi uzskata, ka alkohols palīdz gulēt.

Tas patiešām var atvieglot iemigšanu.

Taču iemigšana un kvalitatīvs miegs nav viens un tas pats.

Alkohols var izjaukt normālu miega struktūru, veicināt pamošanos nakts otrajā pusē un pasliktināt miega kvalitāti.

Tas var arī pastiprināt krākšanu un miega apnojas izpausmes.

Rezultātā cilvēks no rīta var justies noguris, pat ja gultā pavadījis pietiekami daudz stundu.

Ilgstoša slikta miega sekas

• Sliktāka koncentrēšanās.

• Atmiņas grūtības.

• Paaugstināta aizkaitināmība.

• Emocionāla nestabilitāte.

• Samazinātas darba spējas.

• Pastiprināta trauksme.

Ja alkohols tiek lietots katru vakaru kā iemigšanas līdzeklis, tas var izveidot īpaši nelabvēlīgu ieradumu.

Cilvēks dzer, lai aizmigtu, bet alkohols pakāpeniski var kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc viņš vairs nespēj labi gulēt.

8. Alkohola atkarība – kad smadzenes sāk pieprasīt nākamo devu

Alkohola atkarība nav tikai ieradums.

Ilgstoša alkohola lietošana var mainīt smadzeņu atalgojuma, motivācijas, stresa un paškontroles sistēmas.

Sākumā cilvēks var dzert, lai izjustu patīkamas emocijas.

Vēlāk alkohols var kļūt par līdzekli, lai mazinātu nepatīkamas sajūtas.

Tādējādi motivācija mainās.

Cilvēks vairs nedzer tikai tāpēc, lai justos labi.

Viņš var sākt dzert arī tāpēc, lai nejustos slikti.

Pazīmes, kas var liecināt par alkohola atkarību

• Spēcīga vēlme lietot alkoholu.

• Grūtības kontrolēt izdzerto daudzumu.

• Atkārtoti neveiksmīgi mēģinājumi samazināt dzeršanu.

• Nepieciešamība lietot arvien lielāku daudzumu, lai sasniegtu līdzīgu efektu.

• Alkohola lietošanas turpināšana, neskatoties uz kaitīgām sekām.

• Abstinences simptomi pēc lietošanas samazināšanas vai pārtraukšanas.

• Citu interešu un pienākumu atstāšana novārtā.

Viena no alkohola atkarības traģiskākajām īpašībām ir tā, ka tā var ietekmēt smadzeņu sistēmas, kuras cilvēkam nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu pārtraukt dzeršanu.

Tas nenozīmē, ka atveseļošanās nav iespējama. Tas nozīmē, ka profesionāla palīdzība bieži ir ļoti nozīmīga.

9. Alkohola izraisīti neatgriezeniski smadzeņu bojājumi – Vernikes–Korsakova sindroms

Viena no smagākajām ilgstošas pārmērīgas alkohola lietošanas iespējamām komplikācijām ir Vernikes–Korsakova sindroms.

Tas ir saistīts ar izteiktu B1 vitamīna jeb tiamīna deficītu, kas var attīstīties cilvēkiem ar smagu alkohola atkarību un nepietiekamu uzturu.

Vernikes encefalopātija

Tas ir akūts, potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis.

Iespējamie simptomi:

• apjukums;

• līdzsvara un gaitas traucējumi;

• acu kustību traucējumi;

• redzes problēmas;

• izteikts nespēks.

Visi simptomi ne vienmēr parādās vienlaikus.

Vernikes encefalopātijas gadījumā nepieciešama neatliekama ārstēšana ar tiamīnu medicīniskā uzraudzībā.

Korsakova sindroms

Ja bojājumi ir smagi vai ārstēšana tiek aizkavēta, var attīstīties ilgstoši atmiņas traucējumi.

Cilvēks var:

• nespēt iegaumēt jaunu informāciju;

• aizmirst nesenus notikumus;

• atkārtoti uzdot vienus un tos pašus jautājumus;

• zaudēt spēju patstāvīgi organizēt ikdienu;

• neapzināti aizpildīt atmiņas tukšumus ar neprecīziem stāstījumiem.

Daļai pacientu atmiņas bojājumi var saglabāties ilgstoši vai būt neatgriezeniski.

Šis ir viens no smagākajiem piemēriem tam, kā ilgstoša alkohola lietošana kopā ar uzturvielu trūkumu var atņemt cilvēkam spēju atcerēties savu ikdienu.

10. Alkohols un demence – vai ilgstoša dzeršana var pasliktināt intelektu?

Ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt kognitīvus traucējumus, kas ietekmē atmiņu, uzmanību, plānošanu un spriestspēju.

Smagos gadījumos iespējami alkohola izraisīti neirokognitīvi traucējumi, kas būtiski ierobežo cilvēka patstāvību.

Pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta arī ar paaugstinātu demences risku.

Tomēr ne katrs atmiņas traucējums nozīmē demenci.

Atmiņas problēmas var būt saistītas arī ar miega trūkumu, depresiju, medikamentiem, uzturvielu deficītu vai citām slimībām.

Tāpēc ilgstošu atmiņas un domāšanas traucējumu gadījumā nepieciešama medicīniska izvērtēšana.

11. Alkohols, agresija un impulsu kontroles zudums

Alkohols var pavājināt spēju kontrolēt impulsus un izvērtēt savas rīcības sekas.

Tas var palielināt konfliktu, riskantas uzvedības un vardarbības iespējamību.

Tomēr alkohols automātiski nepadara visus cilvēkus agresīvus, un tas neattaisno vardarbību.

Uzvedību ietekmē arī cilvēka personība, apkārtējā vide, iepriekšējā pieredze un citi faktori.

Īpaši bīstama var būt situācija, kad alkohola lietošana apvienojas ar izteiktu emocionālu nestabilitāti vai impulsīvu uzvedību.

Tādēļ alkohola radītais kaitējums var skart ne tikai pašu lietotāju, bet arī partneri, bērnus un citus tuviniekus.

12. Alkohols un pašnāvības risks – īpaši bīstama kombinācija

Alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu paškaitējuma un pašnāvnieciskas uzvedības risku.

Alkohols var pastiprināt impulsivitāti, pasliktināt spriestspēju un saasināt emocionālu krīzi.

Īpaši nopietna situācija ir tad, ja cilvēkam vienlaikus ir depresija, alkohola atkarība un bezcerības sajūta.

Ja parādās domas par pašnāvību, tās nedrīkst ignorēt.

Nepieciešams meklēt palīdzību pie ārsta, psihiatra vai krīzes speciālista.

Ja pastāv tūlītējs apdraudējums dzīvībai, Latvijā jāzvana 112 vai 113.

Alkohols nav risinājums emocionālām sāpēm, un palīdzības meklēšana var būt izšķiroši svarīga.

13. Vai smadzenes spēj atjaunoties pēc alkohola atmešanas?

Šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.

Un atbilde daudzos gadījumos ir cerīga.

Jā, pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas daļa smadzeņu darbības un struktūras izmaiņu var uzlaboties.

Smadzenēm piemīt neiroplasticitāte – spēja pielāgoties, mainīt savus savienojumus un daļēji atjaunot funkcijas.

Pētījumi liecina, ka ilgstošas atturēšanās laikā daļai cilvēku var uzlaboties atmiņa, uzmanība, lēmumu pieņemšana un emocionālā pašsajūta.

Tomēr atjaunošanās ir individuāla.

Pirmās dienas bez alkohola

Cilvēkiem ar fizisku atkarību var parādīties abstinences simptomi.

Tie var būt:

• trauksme;

• trīce;

• svīšana;

• bezmiegs;

• slikta dūša;

• paātrināta sirdsdarbība.

Smagos gadījumos iespējami krampji, halucinācijas un alkohola abstinences delīrijs.

Svarīgi: cilvēkiem ar fizisku alkohola atkarību pēkšņa alkohola lietošanas pārtraukšana var būt dzīvībai bīstama. Pirms pārtraukšanas nepieciešama ārsta konsultācija.

Pirmās nedēļas

Kad akūtais abstinences periods ir pārvarēts, daļai cilvēku pakāpeniski sāk uzlaboties miegs un emocionālā pašsajūta.

Tomēr šajā laikā vēl var saglabāties trauksme, aizkaitināmība un spēcīga vēlme lietot alkoholu.

Pirmie mēneši

Daļai cilvēku uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un spēja pārvaldīt emocijas.

Smadzeņu darbības atjaunošanās var turpināties vairākus mēnešus un ilgāk.

Ilgstoša atturēšanās

Ilgtermiņā iespējami būtiski uzlabojumi, taču smagu smadzeņu bojājumu gadījumā daļa traucējumu var saglabāties.

Tāpēc jo agrāk cilvēks pārtrauc kaitīgu alkohola lietošanu, jo lielākas ir iespējas samazināt turpmāko kaitējumu.

14. Kā pārbaudīt, vai alkohols jau ir ietekmējis smadzenes?

Ja cilvēks ilgstoši pārmērīgi lietojis alkoholu un pamana atmiņas, garastāvokļa vai uzvedības izmaiņas, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai narkologa.

Atkarībā no simptomiem var būt nepieciešama neirologa vai psihiatra konsultācija.

Ārsts var izvērtēt:

• atmiņu un uzmanību;

• orientēšanās spējas;

• garastāvokli un trauksmes simptomus;

• alkohola lietošanas paradumus;

• uzturvielu deficīta risku;

• nervu sistēmas darbību;

• citas slimības, kas var izraisīt līdzīgus simptomus.

Dažkārt nepieciešami asins izmeklējumi, kognitīvie testi vai galvas smadzeņu attēldiagnostika.

Ne visi izmeklējumi nepieciešami katram cilvēkam.

15. Kā pasargāt smadzenes no turpmākiem alkohola bojājumiem?

Svarīgākais ir novērst kaitīgu alkohola iedarbību.

Ja jau attīstījusies alkohola atkarība, nepieciešams izvērtēt drošu ārstēšanas un atveseļošanās plānu.

Narkologa palīdzība

Narkologs var novērtēt atkarības smagumu, abstinences risku un nepieciešamo ārstēšanu.

Psihoterapija

Psihoterapija palīdz apgūt jaunus stresa pārvaldīšanas un uzvedības maiņas paņēmienus.

Anonīmie alkoholiķi (AA)

AA un citas savstarpējā atbalsta grupas var palīdzēt uzturēt motivāciju un atturēšanos no alkohola.

Miega režīms

Regulārs miegs ir svarīgs atmiņai, emocionālajai stabilitātei un vispārējai smadzeņu veselībai.

Fiziskās aktivitātes

Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt veselību, uzlabot pašsajūtu un mazināt stresu.

Pilnvērtīgs uzturs

Cilvēkiem ar ilgstošu pārmērīgu alkohola lietošanu var būt uzturvielu deficīts.

Īpaši svarīgi ir savlaicīgi atklāt un ārstēt tiamīna jeb B1 vitamīna trūkumu.

Darbs ar sevi

Svarīgi saprast, kāpēc alkohols ir kļuvis par daļu no ikdienas un kādus emocionālus vai sociālus uzdevumus tas šķietami palīdz risināt.

Atveseļošanās bieži ietver jaunu ieradumu veidošanu, attiecību sakārtošanu un dzīves mērķu pārskatīšanu.

Biežāk uzdotie jautājumi par alkohola ietekmi uz smadzenēm

Vai alkohols iznīcina smadzeņu šūnas?

Ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana var bojāt nervu šūnas, mainīt to savienojumus un izraisīt smadzeņu audu struktūras izmaiņas. Tomēr nav pareizi apgalvot, ka katrs alkohola dzēriens automātiski nogalina noteiktu skaitu smadzeņu šūnu.

Vai alkohols var mainīt cilvēka personību?

Alkohola lietošana un atkarība var ietekmēt emociju regulāciju, impulsu kontroli un uzvedību. Dažkārt šīs pārmaiņas apkārtējie uztver kā personības izmaiņas.

Vai pēc alkohola lietošanas var pazust atmiņa?

Jā. Liela alkohola daudzuma lietošana var izraisīt atmiņas pārrāvumus, kad smadzenes nespēj saglabāt daļu notikumu ilgtermiņa atmiņā.

Vai alkohols izraisa depresiju?

Alkohola lietošana var veicināt depresijas simptomus un pasliktināt jau esošu depresiju. Tomēr saistība ir sarežģīta, un ne katru depresijas gadījumu izraisa alkohols.

Vai alkohols var izraisīt panikas lēkmes?

Alkohola lietošana un īpaši abstinence var pastiprināt trauksmi un dažiem cilvēkiem provocēt panikai līdzīgus simptomus.

Vai smadzenes atjaunojas pēc alkohola atmešanas?

Daļa alkohola izraisīto smadzeņu darbības izmaiņu var uzlaboties pēc ilgstošas atturēšanās. Atjaunošanās pakāpe ir atkarīga no bojājumu smaguma un citiem faktoriem.

Vai alus bojā smadzenes mazāk nekā stiprais alkohols?

Smadzeņu veselības risku būtiski ietekmē kopējais uzņemtā etanola daudzums un alkohola lietošanas paradumi. Arī pārmērīga alus lietošana var būt kaitīga.

Vai alkohola atkarība ir ārstējama?

Jā. Alkohola atkarības ārstēšanā izmanto medikamentus, psihoterapiju, rehabilitāciju un savstarpējā atbalsta programmas. Daudzi cilvēki ar piemērotu palīdzību spēj ilgstoši samazināt vai pārtraukt alkohola lietošanu.

Noslēgumā – alkohols var atņemt vairāk nekā veselību

Aknu slimības, sirds problēmas un paaugstināts asinsspiediens ir tikai daļa no alkohola radītajiem riskiem.

Ilgstoša pārmērīga dzeršana var ietekmēt arī to, kā cilvēks domā, atceras, jūtas un pieņem lēmumus.

Sākumā tās var būt nelielas pārmaiņas.

Aizmirsta saruna.

Nepamatotas dusmas.

Slikts miegs.

Trauksme nākamajā rītā.

Ar laiku dažiem cilvēkiem var attīstīties daudz nopietnāki atmiņas, uzvedības un smadzeņu darbības traucējumi.

Visbiedējošākais ir tas, ka alkohols var pakāpeniski ietekmēt pašu spēju saprast, cik nopietna kļuvusi problēma.

Taču ir arī otra puse.

Smadzenēm piemīt spēja pielāgoties un daļēji atjaunoties. Atbilstoša ārstēšana, atturēšanās no alkohola un dzīvesveida maiņa daudziem cilvēkiem var būtiski uzlabot veselību un dzīves kvalitāti.

Nav jāgaida, līdz atmiņas problēmas, depresija vai atkarība kļūst smaga.

Jo agrāk cilvēks sāk rīkoties, jo vairāk viņš var saglabāt no savas veselības, neatkarības un nākotnes.

FACCEX® – un prāts smaida!